1. Iestāde izveido un regulāri atjaunina centrālu datubāzi ar informāciju, ievērojot šo pantu.
Iestāde dara informāciju pieejamu uzraudzības iestādēm, iestādēm, kas nav NILLN/TFN iestādes, citām valsts iestādēm un struktūrām, kuru kompetencē ir nodrošināt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/48/EK (28), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/110/EK (29), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/138/EK (30), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/17/ES (31), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 537/2014 (32), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/56/ES (33), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/65/ES (34) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2015/2366 (35), un Eiropas uzraudzības iestādēm, proti, Eiropas Banku iestādei (EBI), Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei (EAAPI) (kopā “EUI”), pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas un ievērojot konfidencialitāti, ja tas ir nepieciešams to uzdevumu izpildei.
Iestāde arī analizē savākto informāciju un analīzes rezultātus var darīt zināmus uzraudzības iestādēm, ja tas atvieglotu to uzraudzības darbības, un attiecīgā gadījumā – atbildīgajiem subjektiem.
2. Uzraudzības iestādes nosūta Iestādei vismaz šādu informāciju, tostarp datus, kas attiecas uz atsevišķiem atbildīgajiem subjektiem, lai Iestāde ievadītu minēto informāciju datubāzē:
a) | saraksts ar visām tām uzraudzības iestādēm un pašregulējuma struktūrām to dalībvalstī, kurām uzticēta atbildīgo subjektu uzraudzība, tostarp informācija par to uzdevumiem un pilnvarām, un attiecīgā gadījumā vadošā uzraudzītāja vai koordinācijas mehānisma identifikācija; |
b) | statistikas informācija par uzraudzīto atbildīgo subjektu kategorijām un skaitu katrā kategorijā savā dalībvalstī un pamatinformācija par šo subjektu riska profilu; |
c) | administratīvie pasākumi un naudas sodi, kas piemēroti atsevišķu atbildīgo subjektu uzraudzībā, reaģējot uz NILLN/TFN prasību pārkāpumiem, ko papildina:
|
d) | visas konsultācijas vai atzinumi saistībā ar NILL/TF riskiem, kas sniegti citām iestādēm saistībā ar atļauju piešķiršanas procedūrām, atļauju piešķiršanas procedūru atsaukšanu un atsevišķu atbildīgo subjektu akcionāru vai vadības struktūras locekļu atbilstības un piemērotības novērtējumiem; |
e) | visu kredītiestāžu un finanšu iestāžu, kas atbilst 12. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, objektīvā un atlikušā riska profilu novērtējumu rezultāti; |
f) | tematisko pārskatu un citu horizontālo uzraudzības darbību rezultāti un ziņojumi attiecībā uz augsta riska jomām vai darbībām; |
g) | informācija par to iepriekšējā kalendārajā gadā veiktajām uzraudzības darbībām, kas apkopota, ievērojot Direktīvas (ES) 2024/1640 40. panta 5. punktu; |
h) | statistikas informācija par uzraudzītāju un uzraudzības iestāžu personālu un citiem resursiem. |
Saskaņā ar pirmo daļu sniegtajā informācijā neietver atsauces uz konkrētām aizdomām, par kurām ziņots, ievērojot Regulas (ES) 2024/1624 69. pantu.
Iestāde datubāzē ievada arī informāciju, kas izriet no tās darbībām tiešās uzraudzības jomā un kas atbilst pirmajā daļā uzskaitītajām informācijas kategorijām, kā arī riska novērtēšanas procesa rezultātus, ko Iestāde veikusi, ievērojot 12. pantu.
3. Iestāde var pieprasīt uzraudzības iestādēm sniegt citu informāciju papildus 2. punktā minētajai informācijai. Uzraudzības iestādes atjaunina visu sniegto informāciju, tiklīdz tas ir nepieciešams, vai pēc Iestādes pieprasījuma.
4. Iestāde datubāzē ievada visus datus vai informāciju, kura attiecas uz NILLN/TFN uzraudzības darbībām un kuru sniedz iestādes, kas nav NILLN/TFN iestādes, citas valsts iestādes un struktūras, kuru kompetencē ir nodrošināt atbilstību Direktīvas 2008/48/EK, Direktīvas 2009/110/EK, Direktīvas 2009/138/EK, Direktīvas 2014/17/ES, Regulas (ES) Nr. 537/2014, Direktīvas 2014/56/ES, Direktīvas 2014/65/ES vai Direktīvas (ES) 2015/2366 prasībām, vai ko sniedz EUI.
Pirmajā daļā minētā informācija ietver gadījumus, kad minētajā daļā noradītajām iestādēm un struktūrām ir pamatots iemesls aizdomām, ka tiek mēģināta vai notiek NILL/TF vai ka pastāv tās paaugstināts risks saistībā ar atbildīgo subjektu, un ja šāds pamatots iemesls radies saistībā ar to attiecīgo uzdevumu izpildi. Datubāzē iekļauj arī attiecīgo informāciju, ko iestādes vai struktūras, kas uzrauga kredītiestādes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (36), tostarp ECB, rīkojoties saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, ir ieguvušas saistībā ar pastāvīgo uzraudzību, tostarp informāciju par uzņēmējdarbības modeļu novērtējumiem, pārvaldības kārtības novērtējumiem, atļauju piešķiršanas procedūrām, būtiskas līdzdalības iegādes novērtējumiem, atbilstības un piemērotības novērtējumiem un procedūrām, kas saistītas ar licenču anulēšanu.
5. Šā panta 1. punkta otrajā daļā minētās iestādes un struktūras var iesniegt Iestādei pamatotu pieprasījumu sniegt informāciju, kas savākta, ievērojot šo pantu, ja šī informācija ir nepieciešama to uzraudzības darbībām. Iestāde novērtē minētos pieprasījumus un savlaicīgi sniedz prasīto informāciju, pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas un ievērojot konfidencialitāti. Iestāde paziņo iestādei vai struktūrai, kura sākotnēji sniegusi pieprasīto informāciju, pieprasījuma iesniedzējas iestādes vai struktūras identitāti, attiecīgā atbildīgā subjekta identitāti, informācijas pieprasīšanas iemeslu, kā arī to, vai pieprasījuma iesniedzējai iestādei ir sniegta informācija. Ja Iestāde izlemj nesniegt pieprasīto informāciju, tā sniedz šāda lēmuma argumentētu pamatojumu.
6. Iestāde izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros precizē:
a) | procedūru, formātu un termiņus informācijas nosūtīšanai, ievērojot 2. un 3. punktu; |
b) | nosūtāmās informācijas tvērumu un detalizācijas pakāpi, ņemot vērā attiecīgās atšķirības starp atbildīgajiem subjektiem, piemēram, to riska profilu; |
c) | par nefinanšu sektora atbildīgajiem subjektiem nosūtāmās informācijas tvērumu un detalizācijas pakāpi; |
d) | tās informācijas veidu, kuras atklāšanai Iestādei pēc pamatota pieprasījuma vai pēc pašas iniciatīvas ir vajadzīga tās uzraudzības iestādes iepriekšēja piekrišana, kura to sniegusi; |
e) | to, cik būtiskam pārkāpumam ir jābūt, lai uzraudzības iestādei būtu pienākums par šo pārkāpumu nosūtīt informāciju, ievērojot 2. punkta c) apakšpunktu; |
f) | nosacījumus, ar kādiem Iestāde var pieprasīt papildu informāciju, ievērojot 3. punktu; |
g) | papildu informācijas veidus, kas jānosūta Iestādei, ievērojot 3. punktu. |
Iestāde minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2025. gada 27. decembrim.
Komisija ir pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar šīs regulas 49. pantu.
7. Personas datus, kas savākti saskaņā ar šo pantu, var glabāt identificējamā formā ne ilgāk kā 10 gadus pēc dienas, kad Iestāde šos datus ir savākusi, un pēc šā laikposma beigām minētos datus dzēš. Katru gadījumu izskatot atsevišķi un pamatojoties uz regulāru nepieciešamības novērtējumu, personas datus var dzēst pirms minētā laikposma beigām. Direktīva 2008/48/EK (OV L 133) Direktīva 2009/110/EK (OV L 267)Direktīva 2009/138/EK(OV L 335) Direktīva 2014/17/ES (OV L 60)Regulation (EU) No (OV L 158)Direktīva 2014/56/ES(OV L 158)Direktīva 2014/65/ES(OV L 173) Direktīva (ES) 2015/2366 (OV L 337) Direktīva 2013/36/ES (OV L 176)