1. Personas, kas tirgojas ar precēm vai sniedz pakalpojumus, drīkst pieņemt vai veikt maksājumus skaidrā naudā tikai līdz summai 10 000 EUR apmērā vai līdzvērtīgai summai nacionālajā vai ārvalstu valūtā, neatkarīgi no tā, vai darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas operācijas, kuras, iespējams, ir saistītas.
2. Dalībvalstis var noteikt zemākas robežvērtības pēc apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku saskaņā ar Padomes Lēmuma 98/415/EK Padomes Lēmums 98/415/EK (OV L 189) 2. panta 1. punktu. Minētās samazinātās robežvērtības Komisijai paziņo 3 mēnešu laikā pēc šā pasākuma ieviešanas valsts līmenī.
3. Ja valsts līmenī jau pastāv ierobežojumi, kas ir zemāki par 1. punktā noteikto robežvērtību, tos turpina piemērot. Dalībvalstis paziņo minētās robežvērtības Komisijai līdz 2024. gada 10. oktobrim.
4. Šā panta 1. punktā minētā robežvērtība neattiecas uz:
a) | norēķiniem starp fiziskām personām, kuras nedarbojas profesionālā statusā; |
b) | maksājumiem vai noguldījumiem, kas tiek veikti kredītiestāžu, elektroniskās naudas emitentu, kas definēti Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 3) punktā, un maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kas definēti Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 11) punktā, telpās. |
Par pirmās daļas b) apakšpunktā minētajiem maksājumiem vai noguldījumiem, kas pārsniedz noteikto ierobežojumu, ziņo finanšu ziņu vākšanas vienībai tās noteiktajos termiņos.
5. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti atbilstoši pasākumi, tostarp tiek piemēroti sodi pret fiziskām vai juridiskām personām, kas darbojas savā profesionālajā statusā un tiek turētas aizdomās par 1. punktā noteiktās robežvērtības vai dalībvalstu noteiktās samazinātās robežvērtības pārkāpšanu.
6. Sodu vispārējo līmeni aprēķina saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktu noteikumiem tā, lai iegūtu rezultātus, kas ir samērīgi ar pārkāpuma smagumu, tādējādi efektīvi atturot no citiem tāda paša veida pārkāpumiem.
7. Ja nepārvaramas varas dēļ naudas līdzekļi, kas definēti Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 25) punktā, izņemot banknotes un monētas, valsts līmenī kļūst nepieejami, dalībvalstis var uz laiku apturēt 1. punkta vai attiecīgā gadījumā šā panta 2. punkta piemērošanu un nekavējoties informē Komisiju par to. Dalībvalstis arī informē Komisiju par to, cik ilgi nebūs pieejami Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 25) punktā definētie naudas līdzekļi, kas nav banknotes un monētas, kā arī par pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas, lai atjaunotu to pieejamību.
Ja, pamatojoties uz dalībvalsts sniegto informāciju, Komisija uzskata, ka 1. punkta vai attiecīgā gadījumā 2. punkta piemērošanas apturēšana nav pamatota ar nepārvaramas varas gadījumu, tā pieņem minētajai dalībvalstij adresētu lēmumu, pieprasot nekavējoties atcelt šādu apturēšanu.