53. pants – Faktiskās īpašumtiesības, pamatojoties uz kontroli

1.   Kontroli pār korporatīvo subjektu vai citu tiesību subjektu īsteno, pamatojoties uz īpašumtiesību daļu vai izmantojot citus līdzekļus.

2.   Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

a)

“tiesību subjekta kontrole” ir spēja tieši vai netieši īstenot būtisku ietekmi un piemērot attiecīgos lēmumus tiesību subjektā;

b)

“tiesību subjekta netieša kontrole” ir starpniekvienību kontrole īpašumtiesību struktūrā vai dažādās īpašumtiesību struktūras ķēdēs gadījumos, kad katrā struktūras līmenī ir identificēta tiešā kontrole;

c)

“kontrole, ko nodrošina īpašumtiesības uz korporatīvo subjektu” ir tiešas vai netiešas īpašumtiesības uz 50 % plus vienu korporatīvā subjekta akciju vai balsstiesību, vai citu īpašumtiesību daļu.

3.   Tiesību subjekta kontrole, izmantojot citus līdzekļus, jebkurā gadījumā ietver iespēju īstenot:

a)

attiecībā uz korporatīvu subjektu – balsstiesību vairākumu korporatīvajā subjektā neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav dalītas personām, kuras rīkojas saskaņoti;

b)

tiesības iecelt vai atcelt vairākumu tiesību subjekta direktoru padomes vai administratīvās, pārvaldības vai uzraudzības struktūras locekļu vai citas līdzīgas tiesību subjekta amatpersonas;

c)

korporatīvā subjekta daļai piesaistītās attiecīgās veto tiesības vai lēmuma tiesības;

d)

lēmumus par tiesību subjekta peļņas sadali vai lēmumus, no kuriem izriet tiesību subjekta aktīvu maiņa.

4.   Papildus 3. punktam tiesību subjekta kontroli var īstenot, izmantojot citus līdzekļus. Atkarībā no tiesību subjekta konkrētās situācijas un tā struktūras citi kontroles līdzekļi var ietvert:

a)

formālas vai neformālas vienošanās ar īpašniekiem, locekļiem vai tiesību subjektiem, noteikumus statūtos, partnerības līgumus, sindikācijas līgumus vai citus līdzvērtīgus dokumentus vai vienošanās atkarībā no tiesību subjekta konkrētajām iezīmēm, kā arī balsošanas kārtību;

b)

attiecības starp ģimenes locekļiem;

c)

formālu vai neformālu vienošanos par pārstāvību izmantošanu.

Šajā punktā “oficiāla vienošanās par pārstāvību” ir līgums vai vienošanās ar līdzvērtīgu spēku starp iecēlēju un pārstāvi, kur iecēlējs ir tiesību subjekts vai fiziska persona, kas dod norādījumus pārstāvim rīkoties viņa vārdā noteiktā statusā, tostarp kā direktoram vai akcionāram, vai trasta dibinātājam, un pārstāvis ir tiesību subjekts vai fiziska persona, kurai iecēlējs ir uzdevis rīkoties viņa vārdā.

Scroll to Top