1. Šīs regulas 51. panta pirmās daļas a) punkta nolūkā “korporatīvā subjekta īpašumtiesību daļa” ir tiešas vai netiešas īpašumtiesības uz 25 % vai vairāk korporatīvā subjekta akciju vai balsstiesību, vai citu īpašumtiesību daļu, tostarp tiesības uz peļņas daļu, citiem iekšējiem resursiem vai likvidācijas bilanci. Netiešās īpašumtiesības aprēķina, reizinot akcijas vai balsstiesības, vai citu īpašumtiesību daļu starpniekvienību turējumā to subjektu ķēdē, kuros faktiskajam īpašniekam pieder akcijas vai balsstiesības, un saskaitot no minētajām dažādajām ķēdēm gūtos rezultātus, ja vien nepiemēro 54. pantu.
Lai izvērtētu, vai korporatīvajā subjektā pastāv īpašumtiesību daļas, ņem vērā visas akcijas katrā īpašumtiesību līmenī.
2. Ja dalībvalstis, ievērojot Direktīvas (ES) 2024/1640 8. panta 4. punkta c) apakšpunktu, identificē to korporatīvo subjektu kategorijas, kas ir pakļauti augstākiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem, tostarp, pamatojoties uz nozarēm, kurās tie darbojas, tās par to informē Komisiju. Komisija līdz 2029. gada 10. jūlijam novērtē, vai ar minētajām tiesību subjektu kategorijām saistītie riski ir būtiski iekšējam tirgum, un, ja tā secina, ka minēto risku mazināšanas nolūkā ir lietderīgi piemērot zemāku robežvērtību, pieņem deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 85. pantu, lai grozītu šo regulu, identificējot:
a) | tādu korporatīvo subjektu kategorijas, kas ir saistīti ar augstāku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem un kam piemēro zemāku robežvērtību; |
b) | saistītās robežvērtības. |
Pirmajā daļā minēto samazināto robežvērtību nosaka ne vairāk kā 15 % apmērā no korporatīvā subjekta īpašumtiesību daļas, ja vien Komisija, pamatojoties uz risku, nesecina, ka augstāka robežvērtība būtu samērīgāka, jebkurā gadījumā to nosakot zemāku par 25 %.
3. Komisija regulāri pārskata 2. punktā minēto deleģēto aktu, lai nodrošinātu, ka tajā ir identificētas tādu korporatīvo subjektu attiecīgās kategorijas, kas ir saistīti ar augstākiem riskiem, un ka saistītās robežvērtības ir samērīgas ar minētajiem riskiem.
4. Tiesību subjektiem, kas nav korporatīvi subjekti un kuriem, ņemot vērā to veidu un struktūru, nav lietderīgi vai nav iespējams aprēķināt īpašumtiesības, faktiskie īpašnieki ir fiziskas personas, kas, izmantojot citus līdzekļus, tieši vai netieši kontrolē tiesību subjektu, ievērojot 53. panta 3. un 4. punktu, izņemot gadījumus, kad piemēro 57. pantu.