1. Kredītiestādes un finanšu iestādes piemēro šā panta 6. punktā noteiktos pasākumus attiecībā uz trešo valstu respondentiestādēm, ar kurām tām ir korespondentattiecības, ievērojot 36. vai 37. pantu, un attiecībā uz kurām AMLA izdod ieteikumu, ievērojot šā panta 2. punktu.
2.
AMLA izdod kredītiestādēm un finanšu iestādēm adresētu ieteikumu, ja pastāv bažas, ka respondentiestādes trešās valstīs ir kādā no šādām situācijām:
a) | tās nopietni, atkārtoti vai sistemātiski pārkāpj NILL/TFN prasības; |
b) | tām ir tādas nepilnības to iekšējā politikā, procedūrās un kontrolē, kas varētu izraisīt nopietnus, atkārtotus vai sistemātiskus NILL/TFN prasību pārkāpumus; |
c) | tās ir ieviesušas iekšējo politiku, procedūras un kontroles pasākumus, kas nav samērīgi ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, tās predikatīvo nodarījumu un teroristu finansēšanas riskiem, kuriem ir pakļauta trešās valsts respondentiestāde. |
3. Šā panta 2. punktā minēto ieteikumu sniedz, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
a) | pamatojoties uz informāciju, kas pieejama saistībā ar tā uzraudzības darbībām, finanšu subjektu uzraudzītājs, tostarp AMLA, veicot savas uzraudzības darbības, uzskata, ka trešās valsts respondentiestāde ir kādā no 2. punktā uzskaitītajām situācijām un var ietekmēt korespondentattiecību pakļautību riskam; |
b) | pēc tam, kad novērtēta šā punkta a) apakšpunktā minētā finanšu subjektu uzraudzītājam pieejamā informācija, starp finanšu subjektu uzraudzītājiem Savienībā ir panākta vienošanās par to, ka trešās valsts respondentiestāde ir kādā no 2. punktā minētajām situācijām un var ietekmēt korespondentattiecību pakļautību riskam. |
4. Pirms sniegt 2. punktā minēto ieteikumu AMLA apspriežas ar trešās valsts uzraudzības iestādi, kas atbild par respondentiestādi, un lūdz tai sniegt savu, kā arī respondentiestādes viedokli par to, cik piemērota ir NILL/TFN politika, procedūras un kontrole, kā arī klienta uzticamības pārbaudes pasākumi, ko respondentiestāde ir ieviesusi, lai mazinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, tās predikatīvo nodarījumu un teroristu finansēšanas riskus, un par ieviešamajiem korektīvajiem pasākumiem. Ja 2 mēnešu laikā atbilde netiek sniegta vai ja sniegtajā atbildē nav norādīts, ka trešās valsts respondentiestāde var īstenot apmierinošu NILL/TFN politiku, procedūras un kontroli, kā arī piemēro pienācīgus klienta uzticamības pārbaudes pasākumus, lai mazinātu riskus, kuriem tā ir pakļauta un kuri var ietekmēt korespondentattiecības, AMLA īsteno ieteikumu.
5. AMLA atsauc 2. punktā minēto ieteikumu, tiklīdz tā uzskata, ka trešās valsts respondentiestāde, par kuru tā pieņēma minēto ieteikumu, vairs neatbilst 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem.
6. Attiecībā uz 1. punktā minētajām trešo valstu respondentiestādēm kredītiestādes un finanšu iestādes:
a) | atturas sākt jaunas darījuma attiecības ar trešās valsts respondentiestādi, ja vien tās, pamatojoties uz informāciju, kas savākta saskaņā ar 36. vai 37. pantu, nesecina, ka riska mazināšanas pasākumi, ko piemēro darījuma attiecībām ar trešās valsts respondentiestādi, un pasākumi, kas ieviesti trešās valsts respondentiestādē, var pienācīgi mazināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, kas saistīti ar minētajām darījuma attiecībām; |
b) | attiecībā uz esošām darījuma attiecībām ar trešās valsts respondentiestādi:
|
c) | informē respondentiestādi par secinājumiem, ko tā izdarījusi attiecībā uz riskiem, kurus rada korespondentattiecības, ņemot vērā AMLA ieteikumu un pasākumus, kas veikti, ievērojot a) vai b) apakšpunktu. |
Ja AMLA ir atsaukusi ieteikumu, ievērojot 5. punktu, kredītiestādes un finanšu iestādes pārskata savu novērtējumu par to, vai trešās valsts respondentiestādes atbilst kādam no 3. punktā minētajiem nosacījumiem.
7. Kredītiestādes un finanšu iestādes dokumentē visus lēmumus, kas pieņemti, ievērojot šo pantu.