1. Ja, ņemot vērā II un III pielikumā minētos riska faktorus, darījuma attiecības vai darījums rada zemu riska līmeni, atbildīgie subjekti var piemērot šādus vienkāršotas uzticamības pārbaudes pasākumus:
a) | pārbaudīt klienta un faktiskā īpašnieka identitāti tikai pēc darījuma attiecību izveidošanas, ar noteikumu, ka konkrētais noteiktais mazākais risks pamato šādu atlikšanu, bet jebkurā gadījumā – ne vēlāk kā 60 dienas pēc attiecību izveidošanas; |
b) | samazināt klienta identifikācijas atjaunināšanas biežumu; |
c) | samazināt tās informācijas apjomu, ko savāc, lai noteiktu darījuma attiecību gadījuma rakstura darījuma nolūku un paredzēto būtību, vai izsecināt to no darījuma vai izveidoto darījuma attiecību veida; |
d) | samazināt klienta veikto darījumu pārbaudes biežumu vai pakāpi; |
e) | piemērot jebkurus citus attiecīgus vienkāršotas uzticamības pārbaudes pasākumus, ko noteikusi AMLA, ievērojot 28. pantu. |
Pasākumi, kas minēti pirmajā daļā, ir samērīgi ar uzņēmējdarbības veidu un apjomu, un ar konkrētiem noteiktā mazāka riska elementiem. Tomēr atbildīgie subjekti veic darījumu un darījuma attiecību pietiekamu uzraudzību, lai varētu atklāt neparastus vai aizdomīgus darījumus.
2. Atbildīgie subjekti nodrošina, ka, ievērojot 9. pantu, izveidotās iekšējās procedūras ietver konkrētus vienkāršotas pārbaudes pasākumus, kas jāveic attiecībā uz dažādu veidu klientiem, kuri rada mazāku risku. Atbildīgie subjekti dokumentē lēmumus ņemt vērā mazāka riska papildu faktorus.
3. Lai piemērotu vienkāršotas uzticamības pārbaudes pasākumus, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, atbildīgie subjekti pieņem riska pārvaldības procedūras attiecībā uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tie var sniegt pakalpojumus vai veikt darījumus klienta labā pirms pārbaudes veikšanas, tostarp, ierobežojot veicamo darījumu summu, skaitu vai veidus vai uzraugot darījumus, lai pārliecinātos, ka tie atbilst konkrēto darījuma attiecību vēlamajām normām.
4. Atbildīgie subjekti regulāri pārbauda, vai joprojām pastāv nosacījumi vienkāršotas uzticamības pārbaudes pasākumu piemērošanai. Šādu pārbaužu biežums ir samērīgs ar uzņēmējdarbības veidu un lielumu, kā arī ar konkrēto attiecību radītajiem riskiem.
5. Atbildīgie subjekti atturas piemērot vienkāršotas uzticamības pārbaudes pasākumus jebkurā no šādiem gadījumiem:
a) | atbildīgajiem subjektiem ir šaubas par klienta vai faktiskā īpašnieka identifikācijas posmā sniegtās informācijas patiesumu, vai arī tie atklāj neatbilstības attiecībā uz šo informāciju; |
b) | vairs nepastāv faktori, kas norāda uz mazāku risku; |
c) | klienta darījumu uzraudzība un saistībā ar darījuma attiecībām savāktā informācija izslēdz mazāka riska scenāriju; |
d) | pastāv aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu. |
e) | pastāv aizdomas, ka klients vai persona, kas rīkojas klienta vārdā, mēģina apiet mērķtiecīgas finanšu sankcijas vai izvairīties no tām. |