1. Klienta, faktiskā īpašnieka un jebkuru personu identitātes pārbaude, ievērojot 20. panta 1. punkta h) un i) apakšpunktu, notiek pirms darījuma attiecību izveidošanas vai gadījuma rakstura darījuma veikšanas. Šis pienākums neattiecas uz mazāka riska situācijām saskaņā ar šīs nodaļas 3. iedaļu, ar nosacījumu, ka mazāks risks pamato minētās pārbaudes atlikšanu.
Attiecībā uz nekustamā īpašuma aģentiem pirmajā daļā minēto pārbaudi veic pēc tam, kad pārdevējs vai iznomātājs ir pieņēmis piedāvājumu, un visos gadījumos pirms jebkādu līdzekļu vai īpašuma nodošanas.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, klienta un faktiskā īpašnieka identitātes pārbaudi var veikt darījuma attiecību izveidošanas laikā, ja tas nepieciešams, lai nepārtrauktu uzņēmējdarbības normālu norisi, un ja nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas risks ir mazs. Šādos gadījumos minētās procedūras tiek pabeigtas pēc pirmās tikšanās, cik drīz vien tas praktiski ir iespējams.
3. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, kredītiestāde vai finanšu iestāde var atvērt kontu, tostarp kontus, kas atļauj veikt darījumus ar pārvedamiem vērtspapīriem, ja to pieprasa klients, ar noteikumu, ka tiek veikti atbilstīgi drošības pasākumi, lai nodrošinātu, ka darījumus neveic klients vai tos neveic viņa vārdā, kamēr nav panākta pilnīga atbilstība 20. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajiem klienta uzticamības pārbaudes pasākumiem.
4. Ikreiz, kad tiek sāktas jaunas darījuma attiecības ar tiesību subjektu vai tieši izveidotā trasta pilnvaroto personu, vai personu, kas ieņem līdzvērtīgu amatu citā līdzīgā juridiskā veidojumā, kas minēts 51., 57., 58., 61. un 67. pantā, un ir jāreģistrē informācija par faktiskajiem īpašniekiem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2024/1640 10. pantu, atbildīgie subjekti iegūst derīgu reģistrācijas apliecinājumu vai nesen izdotu reģistra izrakstu, kas apstiprina reģistrācijas derīgumu.