22. pants – Klientu un faktisko īpašnieku identitātes noteikšana un pārbaude

1.   Izņemot mazāka riska gadījumus, uz kuriem attiecas 3. iedaļā noteiktie pasākumi, un neatkarīgi no papildu pasākumu piemērošanas gadījumos, kad saskaņā ar 4. iedaļu rodas paaugstināts risks, atbildīgais subjekts iegūst vismaz šādu informāciju, lai identificētu klientu, ikvienu personu, kas vēlas rīkoties klienta vārdā, un fiziskas personas, kuru vārdā vai kuru labā tiek veikts darījums vai darbība:

a)

attiecībā uz fizisku personu:

i)

visus vārdus un uzvārdus;

ii)

dzimšanas vietu un pilnu dzimšanas datumu;

iii)

valstspiederības, vai bezvalstnieka un bēgļa vai papildu aizsardzības statusu, ja piemērojams, un valsts identifikācijas numuru, ja piemērojams;

iv)

pastāvīgo dzīvesvietu vai, ja nav noteiktas dzīvesvietas ar likumīgu adresi Savienībā, pasta adresi, kurā var sazināties ar fizisku personu, un, ja pieejams, nodokļu maksātāja identifikācijas numuru;

b)

attiecībā uz tiesību subjektu:

i)

tiesību subjekta juridisko statusu un nosaukumu;

ii)

juridisko adresi vai oficiālā biroja adresi un, ja atšķiras, – galveno uzņēmējdarbības vietu un izveidošanas valsti;

iii)

tiesību subjekta juridisko pārstāvju vārdus, kā arī, ja pieejams, reģistrācijas numuru, nodokļu maksātāja identifikācijas numuru un juridiskās personas identifikatoru;

iv)

to personu vārdus, kurām ir akcijas vai kuras ieņem direktora amatu kā pārstāvji, tostarp norādi uz to statusu kā akcionāru pārstāvjiem vai direktoriem.

c)

attiecībā uz pilnvaroto personu tieši izveidotā trastā vai personu, kas ieņem līdzvērtīgu amatu citā līdzīgā juridiskā veidojumā:

i)

pamatinformāciju par juridisku veidojumu; tomēr attiecībā uz aktīviem, kas tiek turēti juridiskā veidojumā vai tiek pārvaldīti ar tā starpniecību, identificē tikai tos aktīvus, kas jāpārvalda saistībā ar darījuma attiecībām vai gadījuma rakstura darījumu;

ii)

pilnvaroto personu vai personu, kas ieņem līdzvērtīgu amatu citā līdzīgā juridiskā veidojumā, dzīvesvietas adresi un, ja tā atšķiras, vietu, no kuras tieši izveidotais trasts vai līdzīgs juridisks veidojums tiek pārvaldīts, pilnvaras, kas regulē juridisko veidojumu un ir tam saistošas, kā arī, ja iespējams, nodokļu maksātāja identifikācijas numuru un juridiskās personas identifikatoru;

d)

attiecībā uz citām organizācijām, kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir tiesībspēja un rīcībspēja:

i)

nosaukumu un juridisko adresi vai citu līdzvērtīgu adresi;

ii)

to personu vārdus, kuras ir pilnvarotas pārstāvēt organizāciju, kā arī attiecīgā gadījumā – juridisko statusu, nodokļu maksātāja identifikācijas numuru, reģistrācijas numuru, juridiskās personas identifikatoru un statūtus vai citus līdzvērtīgus dokumentus.

2.   Lai identificētu juridiskas personas vai juridiska veidojuma faktisko īpašnieku, atbildīgie subjekti apkopo informāciju, kas minēta 62. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā.

Ja pēc visu iespējamo identifikācijas līdzekļu izsmelšanas neviena fiziska persona netiek atzīta par faktisko īpašnieku vai ir šaubas, ka identificētās personas ir faktiskie īpašnieki, atbildīgie subjekti reģistros ieraksta, ka nav identificēts neviens faktiskais īpašnieks, un identificē visas fiziskās personas, kas ieņem augstākās vadības amatpersonas amatu tiesību subjektā, un pārbauda to identitāti.

Ja otrajā daļā minētās identitātes pārbaudes veikšana var brīdināt klientu, par kuru atbildīgajam subjektam ir šaubas attiecībā uz tiesību subjekta faktiskajiem īpašniekiem, atbildīgais subjekts atturas pārbaudīt augstākās vadības amatpersonu identitāti un tā vietā reģistrē pasākumus, kas veikti, lai noskaidrotu faktisko īpašnieku un augstākās vadības amatpersonu identitāti. Atbildīgie subjekti reģistrē visas veiktās darbības, kā arī grūtības, kas radušās identifikācijas procesā, kā rezultātā bija jāveic augstākās vadības amatpersonas identificēšana.

3.   Kredītiestādes un finanšu iestādes iegūst informāciju, kas identificē un pārbauda to fizisko vai juridisko personu identitāti, kuras izmanto jebkuru virtuālu IBAN, kuru tās izdod, un saistīto bankas vai maksājumu kontu.

Kredītiestāde vai finanšu iestāde, kas apkalpo bankas vai maksājumu kontu, uz kuru citas kredītiestādes vai finanšu iestādes izdots virtuāls IBAN pārvirza maksājumus, nodrošina, ka tā var nekavējoties un jebkurā gadījumā 5 darbdienu laikā no minētās informācijas pieprasīšanas iegūt no iestādes, kas izdod virtuālo IBAN, informāciju, kas identificē un pārbauda tās fiziskās personas identitāti, kura izmanto šo virtuālo IBAN.

4.   Attiecībā uz labuma guvējiem no trastiem vai citiem līdzīgiem tiesību subjektiem vai juridiskiem veidojumiem, kas izraudzīti pēc īpašām iezīmēm vai kategorijas, atbildīgais subjekts iegūst pietiekamu informāciju par labuma guvēju, lai atbildīgais subjekts būtu pārliecināts, ka spēs noteikt labuma guvēja identitāti izmaksas laikā vai laikā, kad labuma guvējs izmantos tam piešķirtās tiesības.

5.   Diskrecionāru trastu gadījumā atbildīgais subjekts iegūst pietiekamu informāciju par ieceltajiem pilnvaru saņēmējiem un pilnvaru pārņēmējiem, lai tas varētu noteikt labuma guvēja identitāti brīdī, kad pilnvarotās personas īsteno savas rīcības brīvības tiesības, vai brīdī, kad pilnvaru pārņēmēji kļūst par labuma guvējiem, jo pilnvarotās personas nav izmantojušas savas rīcības brīvības pilnvaras.

6.   Atbildīgie subjekti iegūst informāciju, dokumentus un datus, kas nepieciešami klienta un jebkuras personas, kura vēlas rīkoties to vārdā, identitātes pārbaudei, izmantojot kādu no šādiem paņēmieniem:

a)

personu apliecinoša dokumenta, pases vai cita līdzvērtīga dokumenta iesniegšanu un attiecīgā gadījumā informācijas iegūšanu no uzticamiem un neatkarīgiem avotiem, neatkarīgi no tā, vai tiem piekļūst tieši vai tos nodrošina klients;

b)

tādu elektroniskās identifikācijas līdzekļu izmantošanu, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 910/2014 prasībām attiecībā uz uzticamības līmeņiem “būtisks” vai “augsts” un attiecīgiem kvalificētiem uzticamības pakalpojumiem, kā noteikts minētajā regulā.

7.   Atbildīgie subjekti pārbauda faktiskā īpašnieka un attiecīgā gadījumā to personu identitāti, kuru vārdā vai labā tiek veikts darījums vai darbība, vienā no šādiem veidiem:

a)

saskaņā ar 6. punktu.

b)

veicot saprātīgus pasākumus, lai iegūtu nepieciešamo informāciju, dokumentus un datus no klienta vai citiem uzticamiem avotiem, tostarp publiskiem reģistriem, kas nav centrālie reģistri.

Atbildīgie subjekti nosaka tās informācijas apjomu, ar ko jāiepazīstas, ņemot vērā riskus, ko rada gadījuma rakstura darījums vai darījuma attiecības un faktiskais īpašnieks, tostarp riskus, kas saistīti ar īpašumtiesību struktūru.

Papildus šā punkta pirmajā daļā izklāstītajiem pārbaudes veidiem atbildīgie subjekti pārbauda informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, to aplūkojot centrālajos reģistros.

Scroll to Top